Ziņas un ieteikumi

Lai gan valsts aizsargā uzņēmumus, kas ir parādā kreditoriem, centieni aizsargāt parādniekus vēršas pret visiem tirgus dalībniekiem. Kā pārlieku lielā vēlme atbalstīt parādos nonākušos uzņēmumus veicina situācijas ļaunprātīgu izmantošanu? Kāpēc mazākajiem uzņēmumiem tas apgrūtina aizdevuma saņemšanu, un kādi risinājumi palīdzētu rast veselīgu līdzsvaru tirgū? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz alternatīvo finanšu sektora uzņēmuma “Noviti Finance” biznesa finansēšanas vadītājs Dagnis Iļjins.

Kreditēšana ir sociāli jutīga tēma, un tai ir nepieciešams noteikts valsts regulējums. Nevienam nav šaubu, ka valstij ir jānodrošina droša kreditēšanas vide valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tomēr šodienas situācija Latvijā ir sarežģīta un pat paradoksāla - kad valsts aizsargā kredītņēmēju intereses un sarežģī parādu piedziņas nosacījumus un procesus, ieguvēji ir tīši parādnieki, kuri izmanto situāciju, – tādas personas vai uzņēmumi, kas meklē likuma nepilnības vai citas iespējas, kā kavēt parāda piedziņu.

Pat ar nepārprotamiem pierādījumiem, ka aizņēmējs ļaunprātīgi izvairās maksāt kredīta maksājumus laikus, šī fakta juridiska pierādīšana un parādu piedziņas procedūru veikšana Latvijā aizņem līdz pat gadam (salīdzinājumam – Lietuvā tas aizņem vidēji 3 mēnešus). Ilgais process ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā aizdevumi uzņēmējiem tiek izsniegti daudz piesardzīgāk.

Uz klientiem skatās rūpīgāk – visvairāk cieš mazie uzņēmumi

Uzņēmēji, kuri mēģina izvairīties no kredītu atmaksas, rada problēmas visam kredītu tirgum un apgrūtina biznesa finansējuma saņemšanu citiem uzņēmumiem. Parādnieku dēļ, kuri ļaunprātīgi aizkavē procesus, finansētāji cieš zaudējumus, kurus cenšas kompensēt, paaugstinot kredīta cenu, t.i. procentus.

Finansētāju piesardzība visvairāk ietekmē mazos uzņēmumus, kuru riski tiek novērtēti visaugstāk. Par tādiem tiek uzskatīti uzņēmumi ar 1 līdz 10 darbiniekiem, un tie veido aptuveni 80% no kopējā uzņēmumu skaita Latvijā. Šī iemesla dēļ mazajiem uzņēmumiem ir jāmaksā augstākas procentu likmes nekā lielajiem, kurus daudzi aizdevēji uzskata par mazāk riskantiem. Šāda situācija kaitē visai valsts ekonomikai, jo ar ierobežotu piekļuvi kapitālam mazie uzņēmumi virza ekonomiku uz priekšu daudz lēnāk, nekā varētu.

Mazie uzņēmumi – uzticami un finansiāli stabili biznesa partneri

Kā liecina atvērto datu uzņēmuma “Okredo” dati - Latvijas mazie uzņēmumi pēc pandēmijas ir būtiski nostiprinājušies, pat ar jaunajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Divas trešdaļas valsts mazo uzņēmumu tiek vērtēti kā zema riska uzņēmumi, kas nozīmē, ka tie ir uzticami un finansiāli stabili biznesa partneri. Savukārt 11% mazo uzņēmumu uzticamība tiek vērtēta kā zema vai viszemākā. Lai arī šo uzņēmumu īpatsvars nav liels, to partneriem nevajadzētu pārstāt interesēties par to finanšu un darbības rezultātiem, sekot līdzi izmaiņām, izvērtēt šādas sadarbības riskus un pieņemt atbilstošus lēmumus laikā, piemēram, saīsinot atliktā maksājuma termiņu, samazinot kredīta apjomu u.c.

Ir vērts atzīmēt, ka mazākiem uzņēmumiem bieži vien ir jāpieliek lielākas pūles, lai efektīvi pārvaldītu savas finanšu plūsmas, tie biežāk saskaras ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu un tiem ir grūtāk piekļūt tradicionālajiem finansēšanas instrumentiem. Līdz ar to, izvērtējot kredītrisku, mazajam uzņēmumam ar augstu uzticamību, ņemot vērā iespēju izmantot alternatīvus finansēšanas instrumentus, ir liels potenciāls augt un nostiprināties.

Kā stāsta atvērto datu uzņēmuma “Okredo" biznesa nodaļas vadītāja Dalia Mažeikaite: ‘’Jāņem vērā, ka mazie uzņēmumi parasti neizmanto iespējas piesaistīt kapitālu vai apgrozāmos līdzekļus, bet gan cenšas attīstīties, izmantojot paši savus līdzekļus. ‘’Okredo” aprēķinātie kredītlimiti parāda, cik uzņēmumi varētu piesaistīt kapitālu vai aizņemties savas darbības attīstībai. Piemēram, komunālo pakalpojumu (elektrības, gāzes, siltuma) piegādātāji vai nekustamo īpašumu attīstības uzņēmumi varētu finansēt savu attīstību no ārējiem finanšu avotiem – šo nozaru uzņēmumu vidējie kredītlimiti ir 18 tūkstoši eiro un 12 tūkstoši eiro.’’

Juridiskie procesi ir jāpaātrina

Būtiski ir meklēt efektīvākus rīkus, kas gan aizsargā labus kredītņēmējus, gan risina šos jutīgos jautājumus. Juridiskie procesi ir jāautomatizē un jāvienkāršo, parādu piedziņas procedūrām jābūt elastīgākām un ātrākām, neprasot papildu izmaksas, kas jāsedz pašiem nodokļu maksātājiem.

Pietiek ar piecām minūtēm, lai noteiktu, vai uzņēmumam ir parādi. Nepieciešams tikai pārbaudīt kreditora un uzņēmuma līgumu, tā maksājumu grafiku, nenokārtotos maksājumus un nosūtītās atgādinājuma vēstules par parādsaistībām. Turklāt lielākā daļa kredītlīgumu jau tiek parakstīti elektroniski, tāpēc nav šaubu par parakstītāja identitāti un laiku, kad šī darbība veikta.

Ārkārtīgi lietderīgi būtu izveidot sistēmu, kas atbilstu katra tirgus dalībnieka interesēm. Piemēram, izstrādāt labas prakses standartus finansētājiem. Šādi piemēri un ieteikumi skaidri informētu uzņēmējus, kas vēlas aizņemties, kuras iespējas ir visuzticamākās, palīdzot ietaupīt laiku. Šādi soļi palielinātu finansējuma pieejamību pašiem mazākajiem un vēl vairāk uzlabotu tiem sniegtos pakalpojumus.