Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

2022-01-14

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē. Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu. Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Atgādināšu, ka pazīstamais Junkera plāns, apzinoties situāciju, ir iecerēts kā instruments kredītu pieejamības palielināšanai Eiropas Savienības valstu mazajiem uzņēmumiem. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds darbojas gan kā garantiju devējs, gan arī kā līdzfinansējuma (līdz 20 procentiem) devējs, ļaujot uzņēmējiem vieglāk un par zemākiem procentiem iegūt kredītus. Prioritāte ir aizdevumiem līdz 25 tūkstošiem eiro.

Finanšu tirgus tukšs ilgi nepaliek, un, redzot, ka bankas nišu nespēj aizņemt, tajā arvien vairāk darbojas nebanku kreditētāji. Tie ir nevis ātro kredītu uzņēmumi, kas piedāvā riskantus un ļoti dārgus kredītus fiziskām personām, bet gan nebanku finanšu uzņēmumi, kas orientējas uz mazo biznesu un aizdod uz elastīgākiem noteikumiem nekā bankas, neprasa ķīlu utt.

Mūsu uzņēmumam ir pieredze gan Lietuvas, gan arī Latvijas finanšu tirgos, esam Eiropas Investīciju fonda oficiālais partneris, un tas ļauj salīdzināt, redzēt, kas vienā vai otrā valstī darbojas labāk. Jāsecina, ka kopumā uzņēmumi attīstās ļoti līdzīgi, arī produkti abos tirgos ir līdzīgi. Izsniedzam kredītus, kurus mazajam biznesam ir ērti saņemt, nav nepieciešama ķīla. Mūsu filozofija ir palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīties un augt, piedāvājot elastīgus finanšu risinājumus. Turpretī gadījumos, kad bizness nav izrādījies veiksmīgs, kopīgi meklējam piemērotus risinājumus – iespējama arī tikai aizdotās pamatsummas atgūšana bez procentiem. Patlaban kredītu cena abu valstu tirgos jau ir tuva banku piedāvātajai.

Manuprāt, galvenā atšķirība tomēr ir tajā, ka Lietuvā nebanku finanšu sektors ir attīstītāks, kas tam pašlaik ļauj piedāvāt kredītus lētāk nekā Latvijā. Izskaidrojums ir vienkāršs – Lietuvā valsts nebanku kreditētājos saredz ne tikai nozares spēlētājus, bet arī partneri. Piemēram, valsts aģentūra “Invega”, kas līdzīgi kā “Altum” Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus un īsteno finanšu un citus atbalsta pasākumus mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, ciešāk sadarbojas ar nebanku finanšu sektoru. Tieši šie uzņēmumi, elastīgi izvērtējot klientus un izmantojot jauno tehnoloģiju iespējas, Covid-19 pandēmijas skartajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izsniedza valsts garantētus kredītus aizņēmēja minimālo ikmēneša maksājumu segšanai: darbinieku algām, nekustamā īpašuma īrei, komunālajiem maksājumiem, kredīta administrēšanas maksai un citiem aizņēmējam nepieciešamajiem izdevumiem. Kredītus varēja saņemt uzņēmumi, kas atbilst MVU subjekta statusam saskaņā ar likumu un kuru apgrozījums kritās par vairāk nekā 30%, bet kuri saglabāja vismaz 50 procentus darbinieku, salīdzinot ar aizņēmēja darbinieku skaitu 2020. gada 1. martā

Šis instruments pirmajā pandēmijas vilnī Lietuvā bija ļoti pieprasīts, un Covid-19 skartie uzņēmumi varēja saņemt aizdevumus ar ļoti mazu procentu likmi – 0,35%. Mūsu uzņēmums, piemēram, bija otrs lielākais finanšu nodrošinātājs starp visiem dalībniekiem, lielās bankas ieskaitot, un izsniedza aptuveni 590 kredītus.

Rezultātā Lietuvā kredītu izsniegšanas process noritēja ātri un veiksmīgi, un to atzina gan valsts, gan bizness.

Piebildīšu, ka elastīgu pieeju mazajam biznesam augstu vērtē arī Eiropas Investīciju banka un citas ES institūcijas, kas arvien vairāk sadarbojas ar nebanku uzņēmumiem, jo redz, ka ar to starpniecību kredīti precīzāk, ātrāk un bez liekiem šķēršļiem nonāk līdz mazajiem uzņēmumiem.

Domāju, ka šo kaimiņu pieredzi Latvijai ir vērts ņemt vērā, panākot, ka mazajam biznesam, kam banku uzliktā latiņa ir pārāk augsta un pašlaik nepārvarama, būtu vairāk alternatīvu, kur ņemt attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Protams, arī nebanku kreditētājiem tāpat kā bankām ir svarīgi pārliecināties, ka uzņēmējs nevis cenšas glābt biznesu, kad tam ir slikti un varbūt jau par vēlu, bet viņam ir skaidrs attīstības redzējums un plāns, ir zināšanas, ir pieredze, gatavība attīstīties. Taču situācijas izvērtēšana vairs neprasa bezgalīgas birokrātiskas procedūras, jo jaunās tehnoloģijas ļauj to izdarīt ātri un precīzi. Arī pati uzņēmējdarbība strauji mainās, Covid-19 pandēmijas laikā bizness saprata, ka būt legālam un caurspīdīgam ir izdevīgi, jo tikai tā var pretendēt uz valsts atbalstu grūtā brīdī. Savukārt finansistiem caurskatāmība atvieglo uzņēmumu novērtēšanu un kredītu izsniegšanu.

Mazā biznesa attīstībai plašākas alternatīvas finanšu iegūšanas iespējas ir ļoti nepieciešamas, un šādi uzņēmumi Latvijā attīstīsies. Ciešāka partnerība ar valsti šo procesu paātrinātu un nostiprinātu.

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors

Mūsu partneri

Lursoft
Altera logo
EIF logo
EBRD logo
BNI logo