Ziņas un ieteikumi

Ieskats, jaunumi un būtiska informācija mazajiem uzņēmumiem

Latvijas uzņēmējiem nereti trūkst zināšanas par finanšu pratību


Lai uzņēmumi veiksmīgi attīstītu savu biznesu, tiem ir jāpiesaista finansējums. Taču ne vienmēr tas izdodas, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam bankas dažādu iemeslu dēļ bieži atsaka kredītu piešķiršanu. Ne vienmēr vaina meklējama tikai finanšu iestāžu neieinteresētībā tērēt resursus sadarbībai ar, viņuprāt, pārāk maziem klientiem, sava daļa atbildības par neveiksmēm finansējuma piesaistē jāuzņemas arī pašiem uzņēmumiem, jo diemžēl tiem dažreiz trūkst zināšanu par finansēšanas iespējām.

Latvijas uzņēmumi ir mazāk informēti par finansēšanas iespējām nekā Lietuvas uzņēmumi. To apliecina arī alternatīvā finanšu sniedzēja ”Noviti Finance”, kas strādā gan Lietuvā, gan Latvijā, pieredze. Uzņēmuma novērojumi sakrīt ar pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma “Aptauju Centra” veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka Latvijā finanšu pratības indekss 2019. gadā sasniedza tikai 21,7 no iespējamajiem 99 punktiem. Salīdzinājumam – Lietuvas iedzīvotāju vispārējās finanšu pratības indekss sasniedz 45 no 100 iespējamajiem punktiem – tas vairāk nekā divas reizes lielāks.

Kas jādara, lai uzlabotu finanšu pratību?

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja tiek veikta reizi trīs gados. Finanšu pratības indeksu veido septiņi apakšindeksi: finanšu pakalpojumi, uzkrājumi, plānošana/budžets, kredīti, pensija, informētība un e-drošība un uzdevumi.

“Latvijas Bankas” vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše skaidro, ka iedzīvotāju finanšu pratība ir tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Iemesli aptaujā uzrādītajai vājajai Latvijas iedzīvotāju finanšu pratībai, viņasprāt, ir dažādi, tostarp konkrēta fokusa trūkums, kas vērsts uz zināšanu uzlabošanu, kā arī nepietiekami resursi, lai uzlabotu naudas lietās vismazāk prasmīgo iedzīvotāju finanšu pratību.

A.Brikše atzīmē, ka uzmanības centrā ir tieši cilvēku attieksmes un uzvedības maiņa: “Būtiski, lai finanšu pratības uzlabošana mērķtiecīgi notiktu skolās, ģimenēs darba vietās, visos Latvijas reģionos un kopienās, kur pulcējas cilvēki. Mūsu uzdevums ir piedāvāt saturu un formātu, kurš ir vērsts gan uz zināšanām, gan prasmēm. Tas nozīmē, ka finanšu pratības saturam ir jābūt praktiskam, plaši pieejamam, saprotamam”.

Eksperte atzīmē, ka viszemākā finanšu pratība ir ieguldījumu un pensiju jomā. Tāpat viņa uzsver, ka tieši šogad arī Latvijas Bankas vadībā ir uzsākts darbs, lai noteiktu un uzlabotu mazo uzņēmumu finanšu pratību.

Uzņēmēji var pilnveidot savas zināšanas praksē

“Noviti Finance” vadītājs Linas Armalys norāda – “Lai sāktu domāt par uzņēmēju finanšu pratības uzlabošanu, vispirms ir jārada reālas biznesa paplašināšanās iespējas tiem, kuri to vēlas darīt jau šodien.” L. Armalys uzskata, ka valstij būtu jācenšas padarīt pieejamus un efektīvus dažādus uzņēmējdarbības finanšu instrumentus, piemēram, uzlabojot aizņemšanās nosacījumus un piemērojot atbilstošas garantijas. Tie būtu soļi, kas palīdzētu uzņēmumiem augt, veicinot arī valsts ekonomikas augšupeju. Ir skaidrs, ka uzņēmumi nevar stāvēt uz vietas, tiem ir jāattīstās, jāmodernizē iekārtas un jāinvestē, kas attiecīgi pieprasa atbilstošus finanšu instrumentus un, protams, finanšu pratību.

Tiesa, ne viss Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu darbībā ir slikti. L.Armalys atzīmē, ka saskaņā ar pēdējo divu gadu statistiku tikai mazāk nekā 1% “Novity Finance” finansēto uzņēmumu nevarēja atmaksāt saņemtā aizdevuma summu. Tas liecina, ka finanšu pratības trūkums ne vienmēr nozīmē, ka uzņēmumus gaida neveiksme.

“Maksātnespējīgu uzņēmumu ir salīdzinoši maz, vairums uzņēmēju saprot savu biznesu un jūt tā pulsu, taču finanšu pratības rādītāju celšana viennozīmīgi uzlabotu šo uzņēmumu rezultātus” rezumē “Noviti Finance” vadītājs L. Armalys.
Lasīt arī: